Apotheka ziņas

Pētījums: Puse Latvijas vīriešu nekad nav apmeklējuši urologu

20. novembris, 2016

Pētījums: Puse Latvijas vīriešu nekad nav apmeklējuši urologu

51% Latvijas vīriešu atzīst, ka nekad nav apmeklējuši urologa konsultācijas, savukārt pēdējā gada laikā šādā ārsta vizītē bijuši tikai 12% vīriešu. Visretāk pie urologa vērsušies kungi lauku reģionos (34%), liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Jautājot par pēdējo urologa apmeklējuma reizi, atklājas, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie urologa vērsušies tikai 12% Latvijas vīriešu. Urologa konsultācijas nekad nav apmeklējuši 41% rīdzinieku, citās pilsētā tā ir puse vīriešu, bet vislielākais vīriešu īpatsvars, kas nekad nav devušies vizītē pie urologa, ir laukos (60%). Savas dzīves laikā biežāk urologa konsultācijas izmantojuši krievvalodīgie vīrieši (50%), savukārt latviski runājošo vīriešu vidū par savu veselības stāvokli interesējušies 40%. Kā liecina „Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, puse (51%) vīriešu, kas savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā veselīgu, ir apmeklējuši urologu.

“Šobrīd ir novērojams, ka vīrieši mazliet aktīvāk sākušies apmeklēt urologu, taču joprojām lielākajai daļai Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem pastāv uzskats – man nekas nesāp, sūdzību par veselību nav, tāpēc pie ārsta nav jāiet. Dažkārt pacienti paši nevēlas doties pie ārstiem, jo baidās dzirdēt diagnozi. Iemesls – ekonomiskā situācija un psiholoģiski faktori. Visretāk ārstu joprojām apmeklē Latvijas reģionos dzīvojošie vīrieši, jo tur ir gan ierobežota piekļuve pie urologa, gan arī ierobežots finansiālais stāvoklis. Lai uzlabotu šo situāciju, kopš 2014. gada nogales tiek rīkota vīriešu veselības atbalsta kampaņa reģionos, kuras ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, lai vīriešiem sniegtu iespēju pārbaudīt savu veselību. Savlaicīgi pie ārsta noteikti ir jāvēršas un pārbaudes jāveic stiprā dzimuma pārstāvjiem sākot no 40 gadu vecuma, jo tad ir pastiprināts risks saslimt ar prostatas vēzi. Atklājot šo saslimšanu agrīnā stadijā, prostatas vēzi ir iespējams ārstēt, tādējādi paildzinot Latvijā dzīvojošo vīriešu vidējo mūža ilgumu,” komentē Latvijas Urologu asociācijas prezidents Pēteris Vaganovs.

Visretāk urologa konsultācijas apmeklējuši vīrieši vecuma grupā 18-24 gadi (22%), bet par veselību visaktīvāk rūpējas kungi, kas sasnieguši 55-74 gadus (58%). Kā liecina pēdējie “Slimību profilakses un kontroles centra” pētījuma dati par 2015. gadu, no ielaista prostatas vēža Latvijā dzīvību zaudējuši 392 vīrieši, lielākā daļa (96,6 procenti) vecumā no 60 gadiem. 10 gadu laikā no neārstēta prostatas vēža dzīvību zaudējuši gandrīz 4000 vīrieši, kas ir dramatiski augsts rādītājs. “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījuma dati par vīriešiem kritiskajā vecuma grupā ir salīdzinoši pozitīvi, taču sabiedrībai kopumā būtu jātiecas uz vēl augstāku stiprā dzimuma interesi par savu veselību, jo ārsta apmeklējums pēc 50 gadu vecuma var atklāt slimību laikus un mazināt vīriešu mirstību no slimībām, kuras, laikus atklājot, iespējams ārstēt.

“Balstoties tikai uz personīgo darba pieredzi, kas pārsvarā balstīta uz urologa darbu Rīgā, varu teikt – urologu apmeklē arvien vairāk vīriešu un tā ir nemainīga tendence vismaz pēdējos desmit gadus. Ja mēs paskatāmies uz aptaujas gaišo pusi- urologu vismaz vienu reizi ir apmeklējuši  50% vīriešu, un tas ir ļoti daudz!  Un tieši pateicoties mediju informatīvam atbalstam vīrieši regulāri saņem atgādinājumu par ieguvumiem, savlaicīgi apmeklējot urologu – varam pilnībā izārstēt prostatas, urīnpūšļa, nieres vēzi, ja slimība tiek atklāta sākumstadijā. Sanāk, ka šobrīd nevis Veselības ministrija, bet žurnālista un  ārsta tandēms ir pacienta labākais draugs. Lai visiem laba veselība, drosme apmeklēt urologu,” mudina Rīgas 1.slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītājs Dr. Alvis Laukmanis.

Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu un profilakses lomu ikdienā, ko veidojuši aptieku tīkli “Mana Aptieka” un “Apotheka”. Indeksa mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības apzināšanos par savu veselības stāvokli un pievērst lielāku uzmanību veselības profilaksei, kā arī popularizēt veselīga dzīvesveida nozīmi. Indekss izveidots 2016. gadā kad tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.